Текст песни Zigfrīds Muktupāvels — Ver durvis klusāk
Стих A.Skujiņa «Neskaidrība»
Ver durvis klusāk ciet, lai nesatrūkstas miers,
kas gurdos plakstos dus jau stundām ilgi.
Kā sirdi nomāc sāpju smagums liels,
tā domas slāpē nebūtības migla.
Pār galvu tumsas kapa smiltis brūk…
Kaut būtu ceļi vēl kā senāk vaļā.
es laukā izietu pret rītiem sauli lūgt,
lai mirkli ļauj vēl pabūt zemē zaļā.
Ver durvis klusāk ciet un nejautā vairs man,
aiz kuŗa zemes raga grima sapņu barka.
Daudz dzirdēts jau, kā trūkstot stīgas skan —
bet dzīves vekselim cik jāliek zīmogmarka?